Kas tās tādas LOMU SPĒLES?

„Par šo noteikti jāizspēlē lomu spēli, kad tiksimies, labi?” telefonsarunā noprasa draudzene, kura risina sasāpējušos atbildības nodošanas jautājumus ģimenē ar vīru un bērniem. Ja mani draugi un pastāvīgie klienti zina un jau atzinīgi novērtējuši lomu spēļu priekšrocību konfliktsituāciju risināšanā, tad pirmreizējiem klientiem vai nejaušiem lasītājiem termins „lomu spēles” var šķist biedējošs ar tajā apslēptu nepieciešamību kāpt uz skatuves, lai piespiedu kārtā ķēmotos svešā ādā. Lomu spēles pārvērtējošās konsultēšanas darbā patiešām ieņem būtisku lomu, jo ļauj klientam aplūkot sev svarīgu dzīves situāciju it kā no malas, vēl vairāk – ne tikai no savas pozīcijas, bet pat it kā iekāpjot otra cilvēka ādā. Tas ļauj tīri praktiski saprast, ko nozīmē teiciens „nedari otram to, ko negribi piedzīvot pats”. 

Bet kas tad īsti ir lomu spēles un kur tās radušās? Termina „lomu spēles” izcelsme vistiešāk saistīta ar psiholoģijas vēsturi. Pirmais, kurš savulaik lietojis šo terminu oficiāli, bija ārsts-psihiatrs Jakobs Levi Moreno (Jackob L. Moreno), kurš oficiāli atzīts arī par grupu terapijas aizsācēju, un terminu „lomu spēle” ieviesa 1934. gadā pēc eksperimentiem t.s. „spontanitātes teātrī”, ko šodien pazīstam kā psihodrāmu.

1930. gados Moreno uzsāka šīs tehnikas attīstīšanu, kuru joprojām veiksmīgi izmanto psihoterapijā. Tajā klientam ir iespēja caur lomu spēli, gandrīz kā teātrī, atgriezties pagātnē piedzīvotā nepatīkamā pieredzē, piemēram, konfliktsituācijā, kurā viņš cietis neveiksmi.  Lomu spēlē viņam nākas atkārtoti izspēlēt ne vien savu, bet arī toreizējā pretinieka lomu, lai caur to sajustu un mēģinātu saprast, ko jūt un domā otrs cilvēks.

Bet atgriezīsimies pie reālās dzīves! Kā lomu spēle var palīdzēt, ja piedzīvota kārtējā konfliktsituācija, piemēram, ar mammu? Viņa, tev un bērniem brīvdienās ierodoties ciemos, ir nīgra un sapūtusies, sagaidot jūs ar vārdiem „Beidzot atcerējāties par mani arī!” vai „Paskaties, kādi bērni bāli un izdēdējuši, pilsētā uz akmeņiem sēdēdami, saules gaismu neredzēdami…”. Ko tu? Jūti, ka tevi atkal vēlas padarīt par vainīgu, sodīt, ka par maz ciemojies, par maz velti laiku ģimenei un vispār esi slikta māte. „Viss, tagad līdz Ziemassvētkiem uz šejieni nebraukšu, ja jau viņa neprot novērtēt, ka mēs vispār atbraucam ciemos!...” Tu sapūties, pārmij standarta frāzes par laiku un darbu, pārējo laiku lasīdama sieviešu žurnālu un knibinādama mammas gatavoto viltoto zaķi. Mamma? Viņa, iegūdama apstiprinājumu, ka tiešām ir lieka un nevajadzīga, ja tu nerunā un esi atbraukusi tikai pārlasīt vecus žurnālus, sapūšas vēl vairāk un neapzināti manipulējot ķeras pie iedarbīgākā trumpja – veselības: „Jāiet pie ārsta, man te sirds sākusi darīt visādus brīnumus. Kājas arī sāp..” Tagad tu sajūties vainīga, ka mamma taču veca un slima, bet tu te uzpūties kā pērnā zaptsburka: „Kad iesi pie ārsta? Tevi aizvest? Naudas pietiek?”

Un tagad ņemsim talkā lomu spēli! Tajā konsultants noskaidro jeb izzina, kāda ir abu pušu rīcība – vārdos un darbos. Tas nepieciešams, lai konsultants varētu viegli nospēlēt gan mammas, gan klientes lomu, izmantojot viņu abu tipiskākās frāzes. Kad tas ir izdarīts, notiek lomu maiņa. Tagad klientam pēc iespējas precīzāk jānospēlē mammu, kamēr konsultants nodemonstrē klientu, bet šoreiz – stipru un pārliecinātu, pieņemošu, mīlošu un cieņpilnu gan pret sevi, gan mammu. Tātad – konsultants sniedz sava veida paraugu klientam, kā ar konkrētu rīcību mainīt ierasto attieksmi, uzlabojot attiecību kvalitāti.

Klients kā mamma: „Ak, tad beidzot esat ieradušies mani apciemot! Es jau domāju, ka esat mani pavisam aizmirsuši!” (neapzināti manipulē, nosoda)

Konsultants kā klients: „Sveika, mamma! Kā tad mēs varētu aizmirst mūsu mīļo omīti?!” (iedod novērtējumu, ka viņa ir svarīga)

Klients kā mamma: „Jā, bet jūs tik reti atbraucat..” (vēlas pateikt, ka ilgojas pēc ģimenes, bet neviļus nosoda)

Konsultants kā klients: „Kā tu domā, mammīt, kāpēc mēs tik reti atbraucam?” (nodod atbildību mammai)

Klients kā mamma: „… (domā) … Nu, jā, tu jau tik daudz strādā, un vēl tie kursi pa vakariem..” (pieņem, nevis nosoda)

Konsultants kā klients: „Nu, re, kā tu visu zini! Bet cik bieži tu gribētu, lai mēs tevi apciemojam?” (nodod atbildību)

Klients kā mamma: „Ir jau labi, es tikai gribētu biežāk satikt mazbērnus..” (taisnojas)

Konsultants kā klients: „Nu, tā kā es tiešām, kā jau tu teici, tik daudz strādāju un vakaros apmeklēju kursus, kā vēl mēs varētu organizēt tavu satikšanos ar mazbērniem?” (nodod atbildību)

Klients kā mamma: „Nē, nu es jau arī varu pie jums aiziet…”

Konsultants kā klients: „Laba doma, mammīt! Varbūt mēs varam vienoties, ka ciemojamies pārmaiņus viens pie otra? Šodien mēs pie tevis, nākamreiz tu pie mums? Tu taču dzīvo pusstundas attālumā!” (sadala atbildību, pavisam nedaudz manipulē, piedāvā vienošanos)

Klients kā mamma: „Jā, es jau arī pie jums sen neesmu bijusi… Man tieši netālu no jums dzīvo arī sena draudzene, varētu vēl viņu apciemot…” (uzņemas atbildību)

Konsultants kā klients: „Lieliski! Es priecājos, ka mums tā izdevās vienoties! Gaidīsim tevi ciemos!” (iedod novērtējumu par spēju vienoties un patiesi priecājas par gaidāmo apciemojumu)

Dzīvē šie divi cilvēki audzē sevī aizvainojumu, kaut patiesībā vēl viens otram labu, bet lomu spēlē iemācās pieņemt viens otru, izdalīt prioritātes, sadalīt atbildību un prasmi vienoties. Ko lomu spēle maina klienta dzīvē? Viņš ne tikai izmēģina cita veida reakciju uz mammas žēlošanos un neapzināto manipulēšanu, bet reāli sajūt, kā tas ir – neapvainoties un neiestrēgt dialogā, bet novest to līdz galam tā, lai visiem ir labi. Protams, dzīve nav teātris, mamma var noreaģēt pavisam citādi, bet svarīgi saprast, ka „plates maiņa” (rīcības modelis) var krasi izmainīt arī jūsu attiecības. Ja prasmīgi izmantosi dialoga metodi un spēju nodot atbildību, attiecības uzlabosies!

Reālā konsultācijā lomu spēle tiek atzīta par izdevušos tad, ja, atkal mainoties lomām, klients nu jau spēj būt stiprs – viņš neapvainojas, pieņem sarunu biedra dusmas, ja tādas ir, uzdod trāpīgus jautājumus, lai saprastu, kas otru aizvainojis, bet neļauj ar sevi manipulēt. Kad tas izdodas un jāatbild uz konsultanta jautājumu „Ko tu tagad jūti?”, visbiežāk atbilde ir „Tagad es saprotu, ka ir tik viegli izvairīties no nejēdzīgiem strīdiem!”

Protams, nereti lomu spēli pavada arī spilgtas emociju izlādes – ekspresīvas dusmas, raudas, lamāšanās. Tas pieder pie lietas! Izlādējies tu attīri dvēseli un atbrīvo vietu jaunām, tīrām un pozitīvām emocijām. Tās ir dzīvas un var tapt vienīgi izlādētas, nevis „aizmirstas” vai „noraktas” dziļi sevī. Tomēr tad, kad konsultācijas laikā ar lomu spēles palīdzību emocijas esi izlādējis, mājās vari komunicēt pavisam citā līmenī, kam palīdz arī jauniegūtā prasme virzīt dialogu sev vēlamā gultnē. Lielākais ieguvums no lomu spēlēm ir tāds, ka ar to palīdzību vari risināt gan ļoti vecas situācijas, atbrīvojoties no negatīvām atmiņām un sajūtām, gan jaunas un šobrīd aktuālas situācijas, kuru risinājums vēl tikai gaida.

Vai esi domājis, kas varētu atklāties, ja uz sev svarīgu, bet sarežģītu situāciju attiecībās paraudzītos no otra cilvēka puses caur lomu spēli? Nāc ciemos un pamēģini!

Elīna Neilande

„LABO DOMU PIETURA”

Pārvērtējošais konsultants

Tālr. 29467274

elina@labodomupietura.lv
http://www.labodomupietura.lv

Seminārs par naudu sadarbībā ar portālu "Sievietes Pasaule"

Nauda mūsu dzīvē, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadsimtiem, ir kļuvusi par absolūti neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tomēr, ja vēl pirms pārdesmit gadiem par naudu domājām kā vien par apmaiņas līdzekli, kas spēj nodrošināt mūsu pamatvajadzības, tad šobrīd par naudu domājam visos eksistences līmeņos – fiziskajā, psiholoģiskajā, sociālajā un garīgajā.

Piedzimstot mēs automātiski nokļūstam sociāli ekonomiskajā situācijā, kāda valda mūsu valstī un ģimenē. Bet, pat neskatoties uz šo neizbēgamo nokļūšanu skarbajā naudas pasaulē, nauda nereti kļūst par vienu no lielākajiem cilvēku aizliegumiem jeb tabu tēmām. Ne velti attiecību konsultanti naudu liek vienā maisā ar otru aizliegtāko tēmu – seksu. Paskaties pati, noteikti arī tavā pirmdzimtajā vai jaunradītajā ģimenē par naudu tiek runāts nepiedodami maz. Par tās tērēšanu un neesamību nereti izceļas vissāpīgākie strīdi, bet par to, kā radusies tieši šāda attieksme pret naudu un tās tērēšanu, neviens nerunā. Kāpēc un kā to mainīt?

Kas notiek tavā dzīvē un naudas makā? 

Tu valdi pār naudu vai nauda pār tevi?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, Elīna Neilande  pārvērtējošās konsultēšanas privātprakses „Labo Domu Pietura” ietvaros atsaukusies portāla SievietesPasaule.lv aicinājumam sarīkot diskusiju vakaru par tēmu

„Nauda tavā dzīvē – kurš kuru?”

6. septembrī plkst. 18.00 aicinām dažāda vecuma, rakstura un dzīves pieredzes sievietes portāla SievietesPasaule.lv mājīgajās telpās Rīgā, Brīvības ielā 99, lai risinātu āķīgus un trāpīgus uzdevumus un meklētu atbildes uz jautājumiem par vienu no mūsdienu spēcīgākajiem ieročiem – naudu

-        Kas un kā veidojis manu attieksmi pret naudu?

-        Kāda ir mana šī brīža attieksme pret naudu?

-      Kā mainīt ierasto rīcības modeli attiecībās ar naudu?

Ja zināsim, kā dzīvē darbojas mūsu attieksme pret naudu un kas traucē pār to valdīt mūsu pašu maciņos, būsim soli tuvāk iespējamo risinājumu meklēšanai. Savukārt tas ļaus panākt, ka nauda sāk strādāt mūsu labā, nevis mēs – tās labā.

Lai mums veicas!

Nodarbības vieta: Rīgā, Brīvības ielā 99-4, 3.stāvā

Dalības maksa: Nodarbības cena Ls 7. Veicot priekšapmaksu vismaz divas dienas pirms nodarbības dienas - tikai 5 Ls!

KĀ PIETEIKTIES? 

 
Lai piedalītos šajā nodarbībā, Tev jāpiesakās rakstot uz e-pastu sp@sievietespasaule.lv, norādot vārdu, uzvārdu, telefona numuru. Neskaidrību gadījumā zvani un jautā – tel. 25990679 vai 26369141

Kopš šodienas ar NAUDU uz "tu"!

Noslēdzies „Labo Domu Pieturas” izbraukuma pasākums brīnišķīgā dabas un mājas saimnieces radītā vietā – viesu mājā „Ābelītes”, kurā ar tā dalībniecēm tikāmies jau otro reizi, lai noskaidrotu, kāds galvenais vēstījums par naudu un attiecībām ar to mūs pavada visu dzīvi? „Naudu var iegūt tikai negodīgā ceļā!”, „Bez sviedriem naudu nenopelnīsi!”, „Par velti nekas nepienākas, visu jānopelna!”, u.c. vēstījumi, stereotipi un aizliegumi, kurus mums, visbiežāk neko ļaunu nevēlot, nodod vecāki un vecvecāki. Kā tos identificēt, nosaukt vārdā un atvadīties kā no traucējošiem un nevēlamiem savā dzīvē, caur smiekliem un asarām risinājām visas dienas garumā.

Atkārtoti gribas pieminēt nereti dzirdēto frāzi „Tu jau esi bijis naudas seminārā, bet paskaties – naudas tāpat nav!”, kas spilgti atklāj absolūti nepamatotas gaidas, ka konsultants vai atbalsta grupa atklās mūžseno noslēpumu par zelta zivtiņu vai Anša brīnumu dālderi, kas ļaus aizmirst, ko nozīmē skaitīt naudu un uztraukties par tās neesamību. Grupas darbs par naudas tēmu palīdz palūkoties no malas uz savu dzīvi, ar trāpīgiem jautājumiem atklājot tos zemūdens akmeņus, kuri ir tiešā ceļā mantoti no pirmdzimtās ģimenes un gluži nemanot pārnesti un „veiksmīgi” lietoti paša jaundibinātajā ģimenē.

Piemēram, ja sievietes mamma izsenis bijusi ģimenes maka glabātāja, kurai vīrs algas dienā kā pašu par sevi saprotamu priekšā nolicis arī paša nopelnīto naudu, lai vēlāk katru dienu prasītu dienas naudu pusdienām un cigaretēm, jo pats naudu it kā neprot pārvaldīt tik labi kā sieva, tad meita gluži nemanot savā pašas ģimenē pat negribot var atkārtot šo modeli, piemēram, uzņemoties virsatbildību pār visām ar saimniekošanu saistītajām izmaksām – rēķini, komunālie maksājumi, nauda bērniem un pārtikai, utt. Vai viņai tas patīk? Visbiežāk nē, bet spriedzi, kas valda attiecībās saimniekošanas lietās, viņa nespēj izskaidrot, jo neredz no mātes pārmantoto rīcības modeli. Grupas darbs ļauj to ieraudzīt, kas bieži mēdz būt šokējošs atklājums. Ko sieviete ar to darīs tālāk, ir viņas pašas atbildība. Ja viņa pieņems lēmumu no līdzšinējā rīcības modeļa atteikties, darbs diskusiju grupā var palīdzēt atrast atbildes, kā to labāk realizēt dzīvē. Bet – tas jau ir cits stāsts!


Šajā grupas darbā atklājām tādas ar naudu saistītas grūtības, kā dzīvošana regulārās parādsaistībās, nepamatotu baiļu radīta naudas taupīšana, līdzatkarīgu cilvēku „glābšana” ar finansiālu atbalstu, distresa „es neesmu pietiekami labs” radīta nepieciešamība apliecināt savas spējas un svarīgumu ar naudu, vēstījuma „lai sievietei būtu nauda, nepieciešams vīrietis” izstrādāti kompleksi, kas liedz brīvi rīkoties ar naudu vai justies to pelnījušai, utml.

Paldies dalībniecēm par uzaicinājumu un nesavtīgu darbu ar savām un grupas atklātajām grūtībām! Lai izdodas pieņemt pareizos lēmumus, ko ar tām darīt tālāk savas dzīves kvalitātes uzlabošanā!

Interesanti, ka, strādājot šajā grupas darbā, izkristalizējās vēl kāda būtiska problēma – līdzatkarība. Var šķist – kāds gan sakars attieksmei pret naudu ar līdzatkarību? Secinājām, ka nereti vistiešākais. Par to lasi nākamajā „Labo Domu Pieturas” blogā!

Kādas ir tavas grūtības attiecībās ar naudu? Vai esi domājis, kāds ir to patiesais cēlonis?


Lai izdevusies diena un veiksmīgas attiecības ar naudu!

Elīna Neilande
„LABO DOMU PIETURA”
Pārvērtējošais konsultants
Tālr. 29467274
elina@labodomupietura.lv
http://www.labodomupietura.blogspot.com

Tava kvalitātes zīme...grāmatu skapī.

„Kaut kas mani joprojām velk pie tevis… Atceros, kā mēs kopā pavadījām brīvdienas, kā ievilkās darba dienu vakari… Esmu domājis, kā būtu, ja mēs būtu palikuši kopā. Bet saprotu, ka viss nemaz nebūtu tik skaisti – es nespētu samierināties, ka tev nav nevienas grāmatas…”

Kāds sakars attiecībām ar grāmatām? Izrādās – vistiešākais! Dzirdēju stāstu par sievietes un vīrieša attiecībām, kurās pēdējais nolēmis tās neturpināt, jo viņai mājās neesot nevienas grāmatas, tātad - viņa nelasa, tātad - nav gana intelektuāla, tātad – nav pietiekami laba. Viņa tā kā apmulsa, tā kā apstulba, jo lai nu ko, bet šādu piezīmi saņēma pirmo reizi savā pietiekami ilgajā attiecību vēsturē.  Pavisam dabiski un cilvēciski būtu taisnoties, ka viņa jau patiesībā lasa, ka savā mūžā ir izlasījusi kaudzēm grāmatu, ka šobrīd nelasa, jo vienkārši nevēlas to darīt, ka… Bet vai tas vajadzīgs? Vīrietis jau patiesībā skaidri norādījis nevis uz to, ka problēma ir sievietes nepietiekamībā, bet viņa paša stereotipos. Tikai pats vēl nav spējis to ieraudzīt.

Un stāsts jau patiesībā arī ir par stereotipiem - trafaretiem, kam sekojam bez domāšanas un ko parasti lietojam, kad trūkst paša domu. Tie pavada mūs katru dienu, nosakot gan mūsu domas, gan uzvedību.  Nav noliedzams, ka stereotipiem piemīt arī pozitīva īpašība – spēja pasargāt no negatīvas pieredzes, kāda, iespējams, rastos, ja prātā jau esošais pieredzes modelis nepačukstētu priekšā, ka „ar šo nekas nesanāks, paskaties – pat grāmatu rokās nepaņem, ne mums intereses sakrīt, ne izglītības līmenis štimmē, ko no tādas gaidīt?!..” Protams, stereotips šajā mirklī var spilgti norādīt uz iepriekš gūtu pieredzi, kad cilvēks  savulaik mēģinājis veidot attiecības ar sievieti, kura tiešām bijusi mazāk izglītota un atšķirīgām interesēm, kas ir bijis šķērslis teicamai saskaņai, kas, savukārt, vīrieša prātā nogulsnējas kā stereotips „nelasa – nav gudra – man neder!”. Tomēr no šīs vienas personīgās pieredzes stereotipam raksturīga tieksme vispārināt, kas nākotnē, piemēram,  var likt vienaldzīgi vai pat augstprātīgi paiet garām dvēseles radiniekam tikai tādēļ, ka viņa plauktā nav atrodamas grāmatas.

Izmanto savus stereotipus gudri! Sagaidi, ka stjuarte lidmašīnā būs vienmēr smaidīga un laipna, pludmales glābējs vienmēr muskuļots un spēcīgs un bibliotekāre zinoša par jaunāko literatūru. Bet neļauj stereotipam tavā vietā vērtēt „vīru pēc cepures”!

…Viņa iegāja sava lauku īpašuma saimniecības ēkā, kurā vecu mēbeļu, antikvāru trauku, ziemas mēteļu un citas mantības starpā pieslējies telpas dziļākajai sienai atrodas no tēva mantotais, Barona kunga dainu krājuma cienīgais grāmatu skapis – glītām mugurām, zeltītiem un raibu raibiem rakstiem, ar daiļu un ne tik daiļu literatūru, periodiku un vēstures liecībām, atlantiem un mācību grāmatām. Kārtu kārtām līdz pašiem griestiem! Tik daudz un masīvi, ka viņa kādu pavasari nolēmusi šo bagātību pārcelt no dzīvojamās mājas, lai atbrīvotu telpu gaismai, svaigam gaisam un jaunas vēstures radīšanai. Bet – kuru vairs tas interesē?.. Viņa pārlaiž skatienu savai nepamanītajai kvalitātes zīmei un, kā mācīts gudrās skolās, novelk: „Ha! Laikam kļūdījos!..”

Kādi stereotipi dzīvo tavā prātā un par kādu upuri kādreiz esi kļuvis pats?

Elīna Neilande

„LABO DOMU PIETURA”

Pārvērtējošais konsultants

Tālr. 29467274

elina@labodomupietura.lv
http://www.labodomupietura.blogspot.com

Kurš valda patiesībā - tu vai nauda?

Kas notiek tavā dzīvē un naudas makā? Tu valdi pār naudu vai nauda pār tevi? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, Labo Domu Pietura atsaucās piecu brīnišķīgu sieviešu aicinājumam sarīkot diskusiju pēcpusdienu par tēmu „Nauda tavā dzīvē – kurš kuru?”, kas izvērtās teju kārtīgas darba dienas garumā. 

Nauda ir viens no lielākajiem cilvēku aizliegumiem jeb tabu tēmām. Ne velti konsultēšanas mācību programmā tā tiek likta vienā maisā ar otru aizliegtāko tēmu – seksu. Paskaties pats – noteikti arī tavā pirmdzimtajā  vai jaunradītajā ģimenē par naudu tiek runāts nepiedodami maz. Par tās tērēšanu un neesamību nereti izceļas vissāpīgākie strīdi, bet par to, kā radusies tieši šāda attieksme pret naudu un tās tērēšanu, neviens nerunā. Kāda tam jēga? To centāmies noskaidrot mūsu pēcpusdienas diskusijā.

Mūsu attieksme pret naudu balstās ģimenē vai pat dzimtā iegūtajos stereotipos, tāpēc viena no pirmajām pieturvietām mūsu darbā bija konkrēta attieksmes modeļa  identificēšana, kurš lielākoties ir mantots no tēva vai mātes un dzīvē tiek pakaļdarināts ar apbrīnojamu precizitāti, tomēr tik viltīgi, ka cilvēks pats to nespēj pamanīt.

Tā liels bija kādas dalībnieces pārsteigums, kad viņas attieksme pret naudu izrādījās precīza tēva rīcības modeļa kopija.  Kāda cita no mums konstatēja, ka kopš savas bērnības neatminas nevienu epizodi, kurā viņas māte būtu kaut jel kādi pieminējusi vai devusi bērniem naudu, lai gan strādāja trīs darba vietās. Kāds no vecākiem naudu krājis rullīšos pagultēs, vēl kādā ģimenē pilnīgu un absolūtu varu pār ģimenes locekļu naudas makiem uzņēmusies vecmāmiņa. Cik ģimeņu, tik modeļu! Lai mainītu savu šī brīža attieksmi pret naudu (pārstātu nejēdzīgi tērēt vai aizņemties, izdalītu prioritātes un atbrīvotos no liekām „vajadzībām”, utt.), attieksmes pret naudu „ģimenes vēsture” ir nozīmīgs priekšnoteikums.

Pasākuma laikā izspēlējām arī spēli „Naudas maciņš”, kas spilgti atklāja mūsu pašreizējo attieksmi pret naudu un tēriņiem, iemācot cienīt naudu, veltīt tai enerģiju un prast ar to apieties.

Tomēr pasākuma mērķis bija noteikt vadošo no vecākiem mantoto stereotipu vai vēstījumu, kurš mūs attiecībās ar naudu pavada visu dzīvi. Atpazīsti kādu no šiem?

• „Naudu var nopelnīt tikai sūrā darbā!”
• „Sievietei bez vīrieša labas pārtikšanas nekad nebūs!”
• „Nauda ir tikai krāpniekiem!”
• „Dzīvē jau nevar soli paspert, lai kāds nenoplēš deviņas ādas!”
• utt.

Lielu nozīmi mūsu attiecībās ar naudu atstāj pirmā pieredze ar to. Ir ģimenes, kurās pirmā bērnam piešķirtā nauda tiek pasniegta kā īpašs notikums, ar kuru iezīmējas jauns dzīves posms – pirmā atbildība, prasme pārvaldīt naudas līdzekļus. Kādā citā bērns naudu tā arī neredz un nesajūt, jo vecāki nevis ļaunprātīgi atstāj bērnu bešā, kā var šķist jau pašam pieaugušam esot, bet vienkārši neiedomājas, ka bērnam tā var būt vajadzīga. Tāpēc dzirdēts tik daudz stāstu par kaimiņu Anniņām, kuras saldējumu ēdušas katru dienu, kamēr kāds cits rijis vecāku „pārestības” asaras un audzējis sevī aizvainojumu par „bagātajām Anniņām”.

Ģimenes, kurās nauda ripojusi par katru biešu vagu, ģimenes, kurās bijis jāprot iztikt ar pāris latiem nedēļā un svaigu lauku gaisu, ģimenes, kurās nauda paslepšus ķeksēta no vecāku kabatām, un vēl un vēl… Tāpēc viena no lielākajām grūtībām, ar kuru saskaramies savas ģimenes veidošanas laikā, var kļūt attieksme pret naudu. Tā nereti satiekas divi jauni un bezgala iemīlējušies cilvēki, kuru atšķirīgie vēstījumi par naudu noved pie nebeidzamiem konfliktiem vai pat šķiršanās. Zinu gadījumu, kad vīrietis principiāli nav bijis gatavs tērēt naudu labai pārtikai, kas novedis pie tā, ka viņš vakariņās ēdis sardeles, kamēr viņa sieviete sev šmorēja vistas kājiņa. Kad satiekas divas ģimenes, līdz ar tām satiekas arī divi atšķirīgi stereotipi, un tālākais jau slēpjas prasmē pielāgoties. Varbūt tāpēc kāda no mums ar garu nopūtu secināja, ka acīmredzot šāda diskusija būtu visai svētīga starp vīrieti un sievieti pirms stāšanās laulībā…

Par to, kā mainās mūsu attieksme pret naudu dažādos dzīves posmos un iegūstot jaunu pieredzi, runāsim nākamajā tikšanās reizē jau pēc nedēļas. Tad pārcilāsim arī mūsu pašreizējo attieksmi pret naudu un to, kas mūs šobrīd naudas lietās satrauc visvairāk. Kas zina – varbūt tieši tad mums izdosies atbrīvoties no kāda ierūsējuša uzskata, kas ļaus pārskatīt savas attiecības ar naudu un turpmāk tās veidot sev par labu.  Paldies meitenēm par aicinājumu veidot šo pasākumu un dalību tajā!

Elīna Neilande

„LABO DOMU PIETURA”

Pārvērtējošais konsultants

Tālr. 29467274

elina@labodomupietura.lv
http://www.draugiem.lv/labodomupietura