...Nez kāpēc no daudzo, spilgti košo un izmēros tik dažādo mantiņu klāsta mana roka automātiski pastiepjas pēc spilgti zaļa plastmasas sienāža. Vienkārši iepatikās. Esmu steidzīga, jo jāgatavo viesiem cienastu un guļvietas, jāpaspēj pārmīt dažu vārdus ar kaimiņiem, kuri atšķirībā no manis nesteidzas, un smiltis – pārāk maz smilšu!!! Skrienu uz piemājas grants kaudzīti, ar virtuves caurduri atsijāju pusi krāsaina plastmasas spainīša un skrienu atpakaļ.
Laika gaitā esmu pabijusi gan par priedes čiekuru, kurš pilns ar auglīgu sēklu, bet glabā to no citiem un ir saslējis asas „spuras” pret apkārtējiem, gan saulaina plastmasas saulespuķe, kura ir bijusi bezrūpīga, koša un draudzīga, gan pat Mazā raganiņa, kura dzīvo noslēgtā privātmājā ar jocīgu vīru, suni un žogu visriņķī, lai „pelēkie” netiek klāt, gan… Tik daudz! Kas nu kuro reizi. Un vienmēr, vienmēr smiltis ir runājušas tik precīzi, ka gribētos aizspiest tām muti un pieprasīt paskaidrojumu, no kurienes tās par mani zina tik daudz.
No skaidrojošās vārdnīcas: „Smilškaste - bērnu rotaļām paredzēta brīvdabas konstrukcija. Parasti tiek izgatavota no koka dēļiem ar vai bez dibena un vāka un tiek pildīta ar smiltīm. Tiek uzskatīts, ka rotaļas smilšu kastēs palīdz attīstīt bērnu kreativitāti, kā arī nostiprina imūnsistēmu.” Ar veselību slapjdraņķa laikā man tā pašvakāk, bet mani vislabākie jautājumu un atbilžu vakari tagad notiek smiltīs – jo tās RUNĀ…
Elīna
pārvērtējošais konsultants
mob. tālr. 29467274
elina@labodomupietura.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru