Labo Domu Pietura dodas viesos uz Valmieru

Elīna Neilande
„LABO DOMU PIETURA”
Pārvērtējošais konsultants
Tālr. 29467274

Strēlnieku iela 11, Rīga 
elina@labodomupietura.lv
http://www.labodomupietura.lv

Atvaļinājums reizi nedēļā.

„Mammu, izmazgā man džinsus, ja? Paldies!” kā pupas nober tavs padsmitgadnieks un prom ir. Un tu pēkšņi esi gatava eksplodēt, lai gan drēbes mazgāsi šā vai tā un tas jau pārdesmit gadus ir kļuvis izdarāms tik vienkārši kā piezvanīt kādam pa mobilo tālruni, un tomēr tas tevī spēj sacelt tādu emociju vētru, ka  gribas iekliegties „Viss, man vienreiz pietiek!” Kā tieši tev pietiek? Rūpju, atbildības, pienākumu?

Kāda sieviete vienā no manis vadītajiem semināriem uz jautājumu, ko tad viņa īsti vēlas no dzīves šajā brīdī, atbildēja, ka viņas vēlme esot aizmukt no visa un visiem uz svešu valsti, lai tur pavadītu veselu nekā nedarīšanas mēnesi. Jauka vēlme, pat saprotama. Bet kāpēc?

-          „Tāpēc, ka es gribu beidzot atpūsties!” (skaļi, izmisīgi)

-          „Tātad, ja es pareizi sapratu, lai atpūstos, tev nepieciešams izbraukt no valsts uz mēnesi?”

-          „Nu… Nē, var arī mazāk.” (aizdomājas, šaubās)

-          „Cik mazāk? Cik tad īsti laika tev nepieciešams, lai atpūstos?”

-          „… Es nezinu… Kādu nedēļu. Ai, nu, var arī vienu dienu. Es vienkārši esmu nogurusi!..” (patiesi, bez pārspīlējuma)

-          „Tātad, vai es pareizi saprotu, ka patiesībā tev atpūtai pietiktu arī ar vienu dienu?”

-          „Jā, bet es gribētu, lai tā diena ir tikai man! Lai neviens mani netraucē, lai neko nav jādara, nevienu nekur jāved un ne par ko jāatbild. Lai es varu darīt tikai to, ko vēlos es pati – kaut vai visu dienu gulēt, skatīties romantiskas filmas un ēst čipsus.” (žēlabaini kā mazs bērns par iekārotu mantiņu)

-          „Skaidrs, saki, lūdzu, cik bieži tev nepieciešama šāda viena atpūtas diena?”

-          „Nu, būtu labi vismaz reizi nedēļā vai divās.”

-          „Jauki, tātad tu zini, kas tev ir vajadzīgs un cik bieži, tas jau ir daudz! Saki, lūdzu, kas tev ir nepieciešams, lai tu iegūtu šo vienu dienu nedēļā?”

-          „Nezinu, pateikt vīram un bērniem, ka šodien man ir brīvdiena?..” (tuvu tam, lai uzņemtos atbildību par to, kā piepildīt savu patieso vēlmi)

Patiesībā tas neatrisināmi sarežģītais matemātiskais vienādojums, ko mēdzam dēvēt par dzīvi, kļūst atrisināms nesalīdzināmi vieglāk, kad mums ir skaidrs plāns, kā to izdarīt. Un tam nepieciešami vien trīs jautājumi pašam sev un godīgas atbildes uz tiem:

Ko es vēlos?

Kas man nepieciešams, lai saņemtu to, ko vēlos?

Ko es jau šodien daru, lai to sasniegtu?

Un viss. Jo skarbi, bet fakts, ka tipiskā gadījumā seminārā vai individuālā konsultācijā strādājot ar cilvēku gan man, gan viņam pašam nākas nesaudzīgi secināt, ka viņš nedara neko, lai savu vēlmi realizētu. „Man nav naudas” ir viegli atspēkojams ar „Kas tev nepieciešams, lai nopelnītu vairāk?” bet „Man nav laika” vēl vieglāk iedzīt stūrī ar „Kā tu vari atrast laiku, lai izdarītu to, ko vēlies?”, kas ir klasiski iemesli sava sapņa aprakšanai. Diemžēl cilvēks ne tikai to neapzinās, bet nereti apvainojas, jo neapzināti cilvēka daba liek uzturēt upura sajūtu - „man visi dara pāri, un vispār dzīve ir nežēlīga”. Tieši tāpēc, runājot par atbildības nodošanu citiem, ir tik svarīgi to uzņemties arī pašam. Un vispirms – pār savu dzīvi.

Ko vēlies tu? Kas tev nepieciešams, lai tu to saņemtu? Un ko tu dari jau šodien, lai to sasniegtu?

Elīna Neilande

„LABO DOMU PIETURA”

Pārvērtējošais konsultants

Tālr. 29467274
Strēlnieku iela 11, Rīga 

elina@labodomupietura.lv

http://www.labodomupietura.lv

Mīlestības robežas

„Viņš/-a pārkāpa visas robežas!” dzirdēts miljoniem reižu, kad kāds atstāsta savus mīlestības, draudzības, ģimenes vai koleģiālu attiecību kreņķus. Visiem ir kaut kāds priekšstats par robežu mēru, kas ļauj just empātiju pret otra cilvēka pārdzīvojumiem, bet vai  izpratne par robežām ir samērīga? 

Ir saprotami, ja sieviete pārtrauc attiecības ar varmāku vai pataloģiski greizsirdīgu vīrieti; ja vīrietis šķiras sievas ilggadēju skandālu dēļ; ja māte aizliedz 12mitgadīgai meitai smēķēt un būt intīmās attiecībās ar vīrieti; ja skolotājs izraida no klases skolnieku, kurš bezatbildīgi traucē darbu pārējiem; utt. Bet kā ir ar reāliem dzīves piemēriem, kuros mūsu personīgā robežipratne būtu ļāvusi iet soli vai vairākus uz priekšu vai atpakaļ? Piemēram, varbūt mums šķiet, ka viena pļauka milzīgās dusmās vēl nav iemesls laulības šķiršanai, kamēr draudzene jau kārto formalitātes pie notāra? Vai draudzenes izkliegtie ļauna vēlējumi „Kaut ar tevi tā notiktu, tad tu redzētu, kā moralizēt!” kādam vēl nešķiet pietiekams iemesls senas draudzības pārtraukšanai, kamēr citam – spļāviens sejā un draudzības nodošana? Kur ir tā smalkā robeža, aiz kuras neizbēgami zūd uzticēšanās, piedošanas māksla un pati mīlestība?

Stāsta kliente: „Man bija skaista un intensīva draudzība ar radošu, interesantu un ļoti emocionālu sievieti. Mūsu starpā valdīja lieliska sapratne un pieņemšana – man ir brīnišķīgas atmiņas par kopā pavadīto laiku. Bet, mūsu attiecībām kļūstot arvien ciešākām, draudzene arī likumsakarīgi atļāvās tajās ienest savu vecāku ģimenē apgūtās konfliktu risināšanas metodes, kas bija galēji pretējas manā ģimenē pieredzētajam „mēmajam šovam” – skaļas lamas, draudus, manipulāciju, „pasūtīšanu trīs mājas tālāk” un tik pat intensīvu attiecību atjaunošanu milzīgā nožēlā. Varbūt viņai pazuda sajūta, ka viņas priekšā ir cilvēks, kurš šajās attiecībās ir abpusējas, vārdos neizteiktas vienošanās un dabiskas mīlestības dēļ, nevis kā radniecisku saišu „uzspiesta” māsa? Brīžos, kad viņa nespēja savaldīt emocijas, tās ķēra vistuvākos, tātad ar laiku arī mani. „Tu man esi kā māsa”, viņa mēdza teikt un tā arī izturējās. Dusmās tas nozīmēja vulkāniskus emociju izvirdumus, pēc tam vainas sajūtu un pašsaprotamu attiecību atjaunošanu, jo no radniecības jau neaizmuksi. Un es pieņēmu. Reizēm raudāju, reizēm spītīgi klusēju, reizēm pilnīgā mierā to pieņēmu kā pārejošu parādību, līdzīgi sniega vētrai vai plūdiem. Līdz viņa pārkāpa robežu… 

Kaut kas notika manī pašā, jo draudzenes emocijas bija tik pat sulīgas kā vienmēr, draudi bija samērīgi ierastajiem, manipulācijas metodes redzētas jau vairākkārtīgi, bet šoreiz manī kaut kas pārtrūka. Biju pārliecināta, ka manas emocijas norims, mīlestība atkal ņems virsroku, ka vajadzīgs tikai laiks, vēl jo vairāk – draudzene atkal bija pretimnākoša ar mūžseno saukli „Vistuvākie jau dabū visvairāk ciest, izrunāsimies!”. Bet šoreiz viss bija citādi, pat man pašai tā bija jauna pieredze – kāds bija pārkāpis robežu. Un nevis kaut kādu sabiedrības noteiktu robežu par draudzībā pieļaujamo aizskārumu normu, bet manu personīgo mīlestības robežu. Un aiz tās man vairs negribējās atpakaļ. Es neatgriezos.”

Cilvēks, ar kuru pārtraucam attiecības, nekļūst ne labāks, ne sliktāks, tas ir tikai mūsu lēmums par to, kādās attiecībās esam gatavi būt. Svarīgi, lai attiecību pārtraukšana ir skaidri izsvērts un pamatots lēmums, kurā ar pilnu pieauguša cilvēka atbildību paši pret sevi un otru varam teikt „Piedod, es neesmu gatavs tā turpināt, man tas neder.” Gluži citādi ir, ja attiecības tiek izbeigtas dusmās, skaļi aizcērtot durvis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tad tas ir kā sods, kā bēgšana, kā sāpīgu lietu izslēgšana, pretēji to risināšanai. Un ja tā, nākas sadzīvot ar rūgtumu, kas nepāriet, bet pieņem jaunus veidolus – mazvērtības kompleksus, naidu, aprunāšanu, u.c. dzīvu emociju izpausmes.

Vai esi aizdomājies, kā tu veido un pārtrauc attiecības savā dzīvē? Cik daudz „neatrisinātu lietu” guļ tavā plauktā?

Elīna Neilande

„LABO DOMU PIETURA”

Pārvērtējošais konsultants

Tālr. 29467274

elina@labodomupietura.lv

http://www.labodomupietura.lv

"Kā naudas seminārs pārvērta manu dzīvi" dalībnieces atsauksme

Kas notiek tavā dzīvē un naudas makā? 

Tu valdi pār naudu vai nauda pār tevi?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, „Labo Domu Pietura”atsaucās portāla „Sievietes Pasaule” aicinājumam sarīkot diskusiju vakaru par tēmu „Nauda tavā dzīvē – kurš kuru?”.

Tā 6. septembrī kopā sanāca dažāda vecuma, rakstura un dzīves pieredzes sievietes, lai dalītos pārdomās, risinātu āķīgus un trāpīgus uzdevumus un meklētu atbildes uz jautājumiem par vienu no mūsdienu spēcīgākajiem ieročiem – naudu. Lūk, kādas dalībnieces pārdomas pēc semināra:

"Šodien stāstīju kādai radiniecei, cik ļoti naudas seminārs šī pēdējā mēneša laikā ir iespaidojis un izmainījis manu dzīvi. Tad sapratu, ka tas jāuraksta arī jums. Seminārā biju septembra sākumā, ir pagājis tikai mēnesis. Pa šo laiku ir tik daudz atgadījies, noticis un mainījies. Pēc semināra  esmu ļoti daudz domājusi gan par naudu, gan darbu un attiecībām. Tad nu, lūk, rezumē pēc viena mēneša.

Es nedaru vairs darbus, kas man nav jādara. Agrāk bija tā, ka ļoti daudzus darbus izdarīju citu vietā, tāpat vien aiz labas sirds, protams par to pretī saņemot pliku paldies, dažreiz pat to ne. Protams, izlīdzēt kādu reizi ok, bet ja citi to sāk izmantot,  tad nu nav patīkami. Agrāk darot citu darbu, maz atlika laika sev un saviem hobijiem. Tad nu šobrīd esmu sākusi apmeklēt gleznošanas kursus, jo tagad man tam pietiek laika.

Esmu iemācījusies paprasīt klientam tieši tik, cik mans darbs maksā. Agrāk, pareizāk būtu teikt, vēl pirms mēneša, man tā bija liela problēma, jo es taču nedrīkstēju klientiem prasīt pārāk lielu summu, jo 'viņi to nevar atļauties!' Bet kā izrādās tiem, kam interesē mana prece, tie tiešām var to atļauties un es saņemu pasūtījumus vairāk kā jebkad agrāk. Šī mēneša laikā esmu saņēmusi vairākus sadarbības piedāvājumus, tiesa gan, es tos vēl apsveru, jo šobrīd izvērtēju kādu darba apjomu spēju panest, jo šis darbs līdz šim ir bijis tikai hobijs,  bet  varbūt apsvērt domu atteikties no pamatdarba.  

Bet arī pamatdarbā šī mēneša laikā ir nākuši ļoti interesanti piedāvājumi, pilnīgi jaunas, nebijušas idejas, kas perspektīvā var ienest ļoti labus finanšu līdzekļus. Tā kā varētu teikt, ka finanšu jautājums man vēl ir ļoti aktuāls, bet nu jau pavisam citā līmenī. 

Un vēl pēc naudas semināra ir izmainījusies mana privātā dzīve. Jau vairākus gadus dzīvoju viena ar bērniem un vīriešiem man neatlika laika, es neļāvu tiem sev tuvoties. Šī mēneša laikā esmu mainījusi savas domas par stipro dzimumu un nu ir arī kāds vīrietis, kuram es atļauju sevi vienkārši aizvest uz restorānu vakariņās, atļauju sevi lutināt, dāvināt ziedus ik pārdienas, atļauju izpildīt manas iegribas. Es atļauju sev būt skaistai, sievišķīgai, laimīgai  un mīlētai. Bagātību mēs varam izmērīt laimē un kad cilvēks ir patiesi laimīgs, tad viņš ir daudz daudz vairāk kā miljonārs. Laimīgs cilvēks staro daudz spožāk, kā visas pasaules dimanti, katrā no mums ir miljons dimantu un mēs katra varam atļaut tiem iemirdzēties.

Paldies Elīnai par to, ka ar šo semināru izmainīja manu dzīvi! Un paldies portālam SievietesPasaule, kas to visu organizē!"

Paldies par atsauksmi, kas nāca negaidīti, bet ļoti patīkami. Lai viss notiek tā, kā Tev ir vislabāk! 

Ar sveicieniem,

Elīna Neilande

„LABO DOMU PIETURA”

Pārvērtējošais konsultants

Tālr. 29467274
Strēlnieku iela 11, Rīga 

elina@labodomupietura.lv
http://www.labodomupietura.lv