…atbalsts domas attālumā vienas filmas garumā…
Balts uz melna slīd filmas titru rindas – režisors, scenārists, pirmā plāna aktieri, otrā un tā dēvētie pārējie, mūzika, kostīmi, asistenti... Filma sen jau kā beigusies, bet tu nepārstāj domāt par varoņiem, notikumiem un 25 kadru, kurš tik ilgi notur tevi filmas iespaidā kā caurspīdīgā transā. Tev pilnīgi noteikti ir kāda filma, kuru esi gatavs skatīties vēl un vēl, vai ne? Vai, gluži otrādi, tāda, kura atstājusi tik neizdzēšamu un vienreizīgu iespaidu, ka tas paliek rēgojamies kā zīmogs tavā attieksmē pret dzīvi un notikumiem.
Kino jau izsenis piedāvā katra gaumei un dvēseles stāvoklim atbilstošus žanrus – pamācošas ar morāles biedu starp “rindiņām”, salkaniem vai gaumīgi melniem jociņiem polsterētas komēdijas, dziļi intelektuālas prāta mežģim un citas.
Laikā, kad kino ir brīvi pieejams katram mājās sēdētājam un uz randiņiem gājējam, ir grūti pārsteigt t.s. skatītāju “parasto” ar ko jaunu. Bet psiholoģija, šī prātu tinēja, sējēja un šķetinātāja, ir pratusi aizlienēt labu kino platekrāna pasaulei, lai piedāvātu to kā instrumentu sevis izzināšanā. Un nosaukusi to par kinoterapiju.
Filma kā punkts uz “i”.
Kas tad ir tas, kas tevi notur pie kino ekrāna? Ass sižets, kura, iespējams, trūkst tavā vienmuļajā dzīvē? Romantiska atrisinājuma attiecībām, kurš tavā dzīvē šķiet rutīnā ieaudzis un “pazudis tulkojumā”? Vai vienkārši laba humora, lai atkal justu vēdera dziļos muskuļus smejoties? Lai vai kā – caur kino visbiežāk, un tieši neapzināti, saņemam to, kā ikdienā pietrūkst, pēc kā ilgojamies un ko pieļaujam tikai sapņos. Pat nepamanām, ka esam nonākuši sevī ieslodzītu emociju varā, lai tas būtu prieks, dusmas, skumjas vai ilgas. Kino izmanto tumsu, lai pārsteigtu mūs nesagatavotus tam, ko esam cītīgi slēpuši paši sevī.
Kino kā terapija.
Līdzīgi kā citi mākslas veidi, piemēram, gleznotājmāksla vai literatūra, arī kino tiek izmantots kā instruments klientam svarīgu dzīves notikumu izzināšanā un risināšanā. Pārvērtējošais konsultants ar filmas starpniecību var palīdzēt apjaust problēmas esamību, nosaukt to vārdā, izzināt un rast resursus tās risināšanā. Ja smilšu spēļu terapijā esam pieraduši pie smilškastes un mantiņām kā “starpnieku” klienta un konsultanta kopīgā darbā, tad kino kļūst par sava veida komunikācijas tiltiņu par klienta emocijām caur filmas varoņu dzīvi. Klienti labprātāk dalās pārdomās par uz ekrāna notikušo, nevis pievēršas paši savai grūtībai. Savukārt tas, ko klients atklāj par savu attieksmi pret galveno varoni, sižetu, filmas atrisinājumu, ir svarīga informācija konsultantam, jo signalizē par aktuālo problēmu klienta paša dzīvē. Tā, piemēram, klientam var būt grūti bez ievada ķerties klāt jautājumam par savu partnerattiecību strupceļu, kamēr pēc filmas “Stāsts par mums” sižetiem ar Brūsu Villisu un Mišelu Feiferi galvenajās lomās klients spēj skaidri formulēt savu personīgo viedokli par pusmūža krīzes sajūtu, grūtām attiecībām ar laulāto vai neatrisinātu konfliktu lavīnas efektu.
Kā tas notiek?
Parasti kinoterapija notiek kā grupas nodarbība, kurā konsultants ar grupas dalībniekiem kopīgi noskatās filmu, multfilmu vai konkrētus sižetus, kuri ilustrē nodarbības tēmu – attiecības, zaudējumi, agresija, trauksmes sajūta, u.c. Skatoties dalībnieki projicē savu personīgo attieksmi, aktuālos notikumus, domas, sajūtas un rīcību. Ar rūpīgi izstrādātiem, uz izzināšanu un atrisinājumu vērstiem jautājumiem konsultants uzsāk diskusiju ar grupas dalībniekiem, kuri var izmantot filmā notiekošo kā metaforu notikumiem savā dzīvē. Nobeigumā konsultants velk paralēles filmā notiekošajam ar pašu klientu aktuālajām problēmām, ar pārvērtējošās konsultēšanas metodēm izzina to cēloni un kopīgi meklē iespēju radīt dinamiku šķietami nerisināmās dzīves situācijās. Līdz ar to ir viegli apgalvot, ka kino kā konsultēšanas instruments ir lielisks gadījumos, kad klients jūt vajadzību pēc uzvedinoša pamudinājuma paša problēmas atklāšanai.
Ar draudzīgu popkorna čaukstināšanu vai nerakstītu vienošanos par pilnīgu klusumu – tā var sākties Tavs īpašais vakars domubiedru pulciņā kopā ar labu kino un diskusiju, kuras finišs ir arī Tavās rokās. Skatīsimies kino?..
Elīna Neilande
„LABO DOMU PIETURA”
Pārvērtējošais konsultants
elina@labodomupietura.lv
Mob. 29467274
a) Alternatīvās pedagoģijas metodes (ietver informācijas vākšanu un publicēšanu mājas lapā par dažādām iespējām, to pozitīvajiem efektiem un trūkumiem; pieredzes apmaiņu starp pedagogiem, vecākiem; mācību programmu izstrāde un citas saistītas aktivitātes);
