Emociju "sīpoliņš"

Dzīve, neapslāpējot emocijas

Vai tas ir iespējams? Viena no manām grūtībām sevis pieņemšanā visbiežāk ir izrādījusies grūtība tikt galā ar savām jūtām, emocijām, īpaši, ja tās ir tik spēcīgas emocijas kā, piemēram, dusmas, izmisums, kauns, skumjas, vainas sajūta vai agresija. Atminos, ka vienmēr vēlējos saglabāt kontroli pār šīm emocijām, pretējā gadījumā tās varēja radīt pazemojošas un nepatīkamas situācijas skolā, draugu starpā, mājās un citur."Ko citi par mani padomās?..", „Vai esmu pietiekami laba?..”, "Patiesībā es tāda neesmu… " vai gluži pretēji "Cilvēki var atklāt, kāda es patiesībā esmu…". Visu šo iemeslu dēļ cilvēki parasti mēģina slēpt lielāko daļu no savām jūtām. Tomēr tādos tipiskos gadījumos kā attiecību zaudējums, īpaši mīļotā cilvēka zaudējums, stresa situācijas vai darbs ar augstu spriedzes līmenivar sagraut radīto kontroli pār emocijām un tās tiek spilgti izlādētas. Mēs visi baidāmies zaudēt šo kontroli – „uzsprāgt” darba devēja kabinetā, sakliegt uz bērniem, kļūt neiecietīgam vai nepieklājīgam pret veikala kasieri.

Tomēr pieredze rāda, ka atrodoties vidē, kurā jūtos droši un pasargāti, kur jūtu rūpes par sevi (gan fiziski, gan emocionāli), agrāk vai vēlāk sajūtos pietiekami brīvi, lai atļautos paust savas patiesās emocijas. Tā jūtos kopā ar sirdsdraudzeni, mīļoto cilvēku, grupas biedriem skolā, u.c. Tas ļauj justies labāk, nojauc robežas, varu skaidrāk apzināties savu patieso būtību un attiecības ar apkārtējiem. Tas, protams, nav nekāds jaunums, drīzāk sena dzīves patiesība. Mazi bērni, kuri vēl nav iemācījušies (nav saņēmuši vēstījumus un aizliegumus no vecākiem, audzinātājiem, skolotājiem) apvaldīt savas jūtas, kuriem ir atļauts, piemēram, raudāt vai paust tās citādi, līdz emocija pilnībā izlādēta, mierīgi atgriežas pie rotaļlietām un spēlējas tālāk. Šo emociju atbrīvošanu pārvērtējošā konsultēšana dēvē par izlādi, un tai ir pozitīva un labvēlīga ietekme, kas rada, piemēram, mums visiem pazīstamo atvieglojuma sajūtu pēc kārtīgas izraudāšanās. „Man palika vieglāk…” ir visbiežāk izteiktā frāze pēc konsultēšanas. Gluži pretēji tam, ko bieži redzu sabiedriskās vietās, kur pieaugušie bērnus „audzina” ar raustīšanu, iepļaukāšanu, solījumiem nopērt vai saņemt sodu ar ierobežojumiem saldumu pirkšanā. „Iepīkstēties” nedrīkst, skaļi smieties nepieklājīgi, paust emocionālu pieķeršanos sabiedriskās vietās neētiski, utt. Kārtu kārtām viens aizliegums pēc otra, stereotipu grēdas, ierobežojoši vēstījumi. Tā rodas vīrieši, kuri nespēj paust jūtas un piedzīvo attiecību zaudējumus, sievietes, kuras nespēj patiesi mīlēt, jo baidās piedzīvot zaudējuma sāpes, priekšnieki, kuri pieņem savai patiesajai būtībai pretēju lomu, lai nepieļautu iespēju zaudēt iedomātu autoritāti, u.c. Pazīsti tādus?..

Emociju „sīpoliņi”. Bail pat pieskarties, jo būs jāraud, tāpēc izvēlamies dzīvot bez „garšvielām”. Mani spilgti uzrunāja grupas biedrenes teiktais par pēkšņi radušos vēlmi „visus samīļot”. Ģimeni, jaukākos klientus, draugus. It kā pēkšņi būtu saņemta atļauja izdzīvot emocijas, atļauties priecāties un mīlēt, pateikt to skaļi un nenobīties, nesajust kaunu par tik emocionālu izlādi. Man prieks par viņu. Un viņa ir tikai pašā sākumā.

Jaukas brīvdienas! Noķeriet kādu spilgtu emociju un ļaujiet tai izdzīvot sevi pilnībā!

Elīna

Psihologs, psihoterapeits vai konsultants?

Ierasts, ka cilvēki terapeitu, psihologu un konsultantu uzskata par vienu un to pašu. Lai gan visi trīs iepriekšminētie var tikt uzskatīti par garīgās veselības aprūpes speciālistiem, tomēr, ja ņem vērā viņu izglītību, pieredzi un darba profilu, skaidri redzams, ka starp viņiem pastāv zināma atšķirība.

Gadās, ka klienti ne tikai jauc šīs trīs profesijas, bet nereti iejauc arī psihiatra profesiju (psihiatrs strādā ar cilvēkiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas. Psihiatrs ārstē psihiskās slimības, izmantojot bioloģiskās metodes un ķīmiskās vielas – zāles.). Par psihologu var strādāt cilvēks, kurš ieguvis pilnu psihologa izglītību. Pasaulē par psihoterapeitu var kļūt ārsts, psihologs, sociālais darbinieks vai priesteris pēc speciālas apmācības psihoterapijā, kas salīdzinoši ir jauna un patstāvīga profesija. Savukārt konsultants ir cilvēks, kurš saskaņā ar speciālu apmācības programmu ir apguvis pārvērtējošo konsultēšanu – mācību, kas sevī ietver pašpalīdzības metodes un savstarpēju atbalstu. Pakavēsimies pie jautājuma, kādas ir būtiskākās atšķirības starp vizīti pie psihologa, psihoterapeita un konsultanta.

Visi trīs speciālisti strādā ar psiholoģiskām metodēm, kas ir, piemēram, bezierunu pieņemšana, empātiska attieksme, jūtu atspoguļošana un atreaģēšana, aktīvā klausīšanās, lomu spēles utt.) un sniedz psiholoģiska veida palīdzību. Palīdzība var būt dažāda – konsultējoša, terapeitiska, atbalstoša, informatīva, u.c.

Psihologa un pārvērtējošā konsultanta kompetence ir konsultēšana. Pie abiem visbiežāk vēršas ar kādu konkrētu problēmu jeb grūtību. Visbiežāk šī grūtība ir tagadnes grūtība, pašreizēja. Konsultēšanas procesā tiek skarta tikai kāda personības daļa, kas saistās ar risināmo grūtību. Tomēr psihologs neiet dziļumā, kā to dara psihoterapeits un var darīt zinošs un pieredzējis konsultants. Citiem vārdiem sakot, psihologs konsultēšanā strādā ar tagadni (atsevišķos gadījumos tiek analizēti arī pagātnes notikumi). Savukārt psihoterapijai un pārvērtējošai konsultēšanai nav nekāda laika ierobežojuma. Gluži otrādi – pārvērtējošā konsultēšana visbiežāk izmanto tā saucamo agro atmiņu tehniku, kas liek meklēt grūtības pirmatnējo, tātad vissenāko sakni.

Konsultēšanā tiek runāts par konkrētu situāciju un konkrētu grūtību. Psihologs un pārvērtējošais konsultants var strādāt, piemēram, ar tādām grūtībām kā traucējošas izjūtas jeb tā saucamie distresi – dažāda rakstura bailes, trauksmes sajūta, greizsirdība, dusmas, agresija, nepilnvērtības sajūta (tipiskais „neesmu pietiekami labs”), vientulības izjūta u.c. Ja ir grūtības veidot ilgstošas draudzīgas, mīlestības pilnas, intīmas attiecības, grūtības bērnu audzināšanā, nesaskaņas darbā, izvēles grūtības, problēmas ģimenes dzīvē vai citas līdzīga rakstura grūtības - pie psihologa un pārvērtējošā konsultanta var doties ar jebkuru psiholoģisku grūtību.

Psihoterapeits dara visu to pašu un var risināt tās pašas problēmas, bet psihoterapija maina personības struktūru un personības funkcionēšanas veidu. Psihoterapija ir piemērota faktiski visiem cilvēkiem, kuriem neizdodas nodibināt un izveidot attiecības ar citiem, kuri no attiecībām negūst gandarījumu, kuri bez redzama iemesla jūtas nelaimīgi un nomākti, kuriem ir bailes, iekšējā trauksme vai sasprindzinājums, kuri ir viegli aizkaitināmi, kuriem neizdodas sasniegt nodomāto, tendence atlikt lietas. Pie psihoterapeita var vērsties, ja ir somatiskas vainas – galvassāpes, sāpes kuņģī, sirdī, un šo sāpju cēloņus ārsts nevar atrast. Reizēm tas var būt saistīts ar grūtībām apzināties un izpaust dažādas jūtas.

Pārvērtējošais konsultants, kurš pilnībā apguvis un veiksmīgi pielieto iegūtās zināšanas praksē, arī var ietekmēt klienta personības struktūras izmaiņas un to funkcionēšanas veidu, cik tālu to ļauj un izvēlas pats klients. Tas pamatojams ar pārvērtējošās konsultēšanas kā pašpalīdzības metodes ne vien pielietojumu attiecībā pret konsultējamo klientu, bet arī šo zināšanu un prasmju nodošanu tālāk. Tas nozīmē, ka būtībā katra konsultācija starp klientu un konsultantu ir kā mācību stunda, kurā klients pakāpeniski apgūst prasmi palīdzēt sev un ar laiku šīs zināšanas prast izmantot strādājot pašam ar sevis izzināšanu un darbā ar citiem.

Pārvērtējošās konsultēšanas priekšrocība ir tās plašajās pielietošanas iespējās. Ja abi iepriekš minētie speciālisti, psihologs un psihoterapeits, Jūs kā klientu uzņems īpaši tam paredzētās vietās un laikos (darba vietā, darba laikā), tad pārvērtējošā konsultēšana, vienojoties ar konsultantu, var notikt Jums vēlamā un patīkamā vietā, Jums īpaši piemērotā laikā un ilgumā. Tas nozīmē, ka Jūs varēsiet neuztraukties par laikrādi speciālista kabinetā pie sienas un Jums svešu un neuzticamu vidi. Jūs kā klients varat izvēlēties konsultantu, vietu, laiku un konsultācijas ilgumu.

Atliek sajust un izvēlēties to terapijas metodi, kura Jums šķiet vispatīkamākā. 

Lai izdodas!

Elīna